Ventspilij un Talsiem ir vienota reģionālā slimnīca – Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca – tādēļ abām pilsētām vienlīdz svarīgi bija panākt Talsu slimnīcas attīstības projekta īstenošanu. Projekta attiecināmās izmaksas ir 5,15 miljoni latu, tai skaitā 84,21% jeb 4,33 miljonus latu piešķīris Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Talsu jaunā stacionāra ēkas celtniecība tiks uzsākta 2012. gada aprīlī un pabeigt to plānots 2013. gada beigās.

Vairāk: http://www.ventspils.lv/lat/pilseta/6426-paraksta-finansejuma-ligumu-jaunas-s…

Pirms gada Bauskas slimnīca tika reorganizēta par aprūpes slimnīcu. Pacienti ar akūtām saslimšanām tur vairs netiek uzņemti, bet no jauna izveidots dienas stacionārs. Iedzīvotāju viedokļi par jauno kārtību ir visai dažādi, bet slimnīcas direktors bažījas par nākotni. Dienas stacionāram gadam piešķirtās kvotās tika iztērētas mēneša laikā.

http://regioni.lv/

«Mēs esam izdzīvojuši. Sākumā bija neziņa un izmisums, bet tagad esam pieprasīti,» – tā šodien saka «Veselības un aprūpes centra Sloka» darbinieki. Tagadējais aprūpes centrs ir viena no 13 mazajām slimnīcām, kurām no pagājušā gada aprīļa tika pārtraukts valsts finansējums stacionāram.

http://regioni.lv/

http://novonews.lv/

Pievienoja: Ilze

Jēkabpilī joprojām turpinās saslimšana ar pandēmisko A/H1N1 jeb tā saukto cūku gribu. Patlaban slimnīcas Infekciju slimību nodaļā atveseļojas 15 bērni un 17 pieaugušie, viena paciente ārstējas reanimācijas nodaļā. Pandēmiskās gripas inkubācijas laiks ir 48 – 72 stundas, tas ir sprīdis no inficēšanās brīža līdz pirmo slimības pazīmju parādīšanās laikam. Gripa sākas ļoti akūti ar augstu temperatūru, galvassāpēm un muskuļu sāpēm jeb „laušanas sajūtu kaulos, kā arī nespēku, sāpēm rīklē, sausu un kairinošu klepu, tāpat sāpēm aiz krūšu kaula.
Jēkabpils centrālās slimnīcas Infekciju slimību nodaļas vadītāja Ilga Upeniece telefonintervijā pastāstīja, ka salīdzinoši ar iepriekšējām nedēļām, pēdējo septiņu dienu laikā saslimušo skaits ir mazinājies. Tomēr paralēli tā sauktajai cūku gripai cilvēki saslimst arī ar citām vīrusa infekcijām, piemēram, ar Norvalkas vīrusu, kas izpaužas ar sliktu dūšu un vemšanu. Tāpat pieaug to pacientu skaits, kas ikdienā uzturas kādā citā Latvijas pilsētā, kur pandēmiskās gripas epidēmija ir sākusies vēlāk, piemēram, studenti no Daugavpils. Ar sezonālā gripu pagaidām Jēkabpilī neviens saslimušais nav reģistrēts.

Aiga Kuzmina

http://jekabpilslaiks.lv/

Pievienoja: Aija

Veselības ministre Baiba Rozentāle apmeklēja Jēkabpils pilsētas pašvaldību un centrālo slimnīcu, lai apspriestu reformu norisi veselības aprūpes nozarē un pārrunātu ārstniecības iestādes turpmāko darbību veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā iedzīvotājiem. „Šodien mans mērķis ir paskatīties gan uz to labo, kas ir izdarīts, ieguldot Eiropas un valsts investīcijas, gan uz problēmām, jo jāsaka, ka šīs reģionālās slimnīcas ir ļoti jāstiprina, atzīst Veselības ministre Baiba Rozentāle.
Jēkabpils centrālā slimnīcā ir ieguldīts liels darbs, lai realizētu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētos projektus, skaidri saskatāmas prioritātes – rūpes par pacientu, par mediķu darba vides drošumu, pakalpojuma pieejamību, savukārt darba organizācija un lietu kārtība liecinot par labu pārvaldību. „Kopā ar pašvaldību mums ir jārisina jautājums, kā izmantot vairāk līdzekļus sociālās drošības tīkla naudas veidā, kas ir paredzēts maznodrošinātiem cilvēkiem, teica Veselības ministre Baiba Rozentāle. Vizītes laikā ar slimnīcas vadību tika pārrunāts arī jautājums par finansējuma nepietiekamība veselības aprūpei. Veselības ministre atzina, ka valdība bija par daudz noņēmusi naudu veselība aprūpei un tika atgūti 25 miljoni latu Neatliekamai palīdzībai. „Reģionālās slimnīcas ir nofinansētas pilnā apmērā. Viņas varēja sniegt gan neatliekamo palīdzību, gan izlīdzināt tās kredītsaistības, ka bija attiecībā pret medikamentu, medicīnas preču piegādei, bet nākošajā gadā, protams, finansējums ir nepietiekams, stāsta Veselības ministre Baiba Rozentāle. Runājot par nākotnes plāniem, ministre atzina, ka nākamajā gadā ir divas svarīgas lietas jāizdara. Pirmkārt, vajadzētu atjaunot ambulatoriskā līmenī pediatru dienestu, kas nozīmē, ka pie bērnu ārsta būs pacienti līdz 14 gadu vecumam. „Otra lieta, tomēr mazināt pacienta iemaksu, lai cilvēkam ejot pie speciālista nevajadzētu maksāt pieci lati, bet, iespējams, tas ir aprēķinu līmenī, trīs lati un tas neattieksies uz maznodrošinātam personām, viņiem valsts visu izdevumus nosegs, kā arī slimnīcā, lai nevajadzētu maksāt šos 12 latus, kas manā skatījumā ir nesamērīgi augs līdzmaksājums pacientam, piebilda Veselības ministre Baiba Rozentāle. Veselības ministre Baiba Rozentāle aicina visus maznodrošinātos iedzīvotājus, kuriem ir nepieciešams ārstēties slimnīcā, izmantot šo iespēju, jo ir izveidots sociālais drošības tikls, kas apmaksās visus ar ārstēšanu saistītos izdevumus.

Antra Polovkova

http://jekabpilslaiks.lv/

Pievienoja: Mirdza

Drīzumā Jēkabpils slimnīcā pacientiem būs iespējams veikt jaunas kaulu locītavu operācijas – artroskopiju. Naudu 10 000 latu apmērā aparāta iegādei vēl pirms novadu veidošanas piešķīra Jēkabpils rajona padome, savukārt iztrūkstošos septiņus ar pus tūkstošus – jaunizveidotā Krustpils novada pašvaldība. „Mums ir nauda un varam nopirkt vajadzīgo iekārtu. Patlaban kavējas līguma slēgšana ar firmām,” sacīja SIA „Jēkabpils rajona centrālā slimnīca direktors
Ivars Zvīdris. Kā skaidro Jēkabpils slimnīcas direktors Ivars Zvīdris, firmas medicīnas iestādē neesot iesniegušas visus nepieciešamos dokumentus. Artroskopijas operācijas plecu un ceļu locītavām pacientiem veiks jaunais Jēkabpils slimnīcas ārsts Kaspars Ūdris, kas pēc profesijas ir traumatologs ortopēds. Viņš praktizējies arī pie šajā jomā pieredzējušā ārsta un tagadējā valsts prezidenta Valda Zatlera. „Lielākais ieguvums būtu tas, ka šajā reģionā būtu iespējams veikt artroskopiskas operācijas gan plecu, gan ceļu locītavām. Pacientiem pie daudzām saslimšanām nevajadzētu doties pie speciālistiem uz Rīgu, bet gan to izdarīt tepat uz vietas – Jēkabpils slimnīcā,” sacīja ārsts ķirurgs Kaspars Ūdris. Jaunais speciālists atzīst, ka nopirkto iekārtu ar aktīvu darbu atpelnīt esot iespējams ātri – pusgada laikā. „Patlaban es operēju Jelgavas poliklīnikas dienas stacionārā. Šeit operācijas notiek diezgan intensīvi – no četrām līdz sešām plecu un ceļu artroskopijas operācijām nedēļā. Domāju, ka tādu pašu modeli varētu izveidot arī Jēkabpilī,” sacīja Kaspars Ūdris. Artroskopija pārsvarā ir dienas stacionāra operācija, kas nozīmē, ka pacients mājās dodas vai nu tai pašā, vai nākamajā dienā. Lai operācija nebūtu dārga un slimniekam nāktos maksāt vien pacientu iemaksu – pieci lati dienā, medicīnas iestādei jāiegūst ambulatorās kvotas, ko Jēkabpils slimnīca no Veselības Ministrijas ir saņēmusi jau vasaras vidū. Jēkabpilī apmēram 20 – 30 % no līdz šim konsultētajiem pacientiem ir plecu vai ceļu locītavu saslimšanas. Par problēmām plecu locītavās liecina nakts sāpes, kustību ierobežojumi un muskuļu vājums. Savukārt par ceļu locītavu deformāciju jeb artrozi liecina sāpes, kas rodas, ja pēc ilgāka miera stāvokļa uzsāk kustības, bet vēlāk samazinās un pastiprinās atkal, ja fiziskā piepūle ieilgst. Sāpes rodas arī mainoties laika apstākļiem. Speciālisti atgādina, ka precīzi un laikā noteikta diagnoze ir puse no pacienta atveseļošanās panākumiem!

Aiga Kuzmina

http://jekabpilslaiks.lv/

Pievienoja: Rita

Šodien tikšanās laikā ar mediju pārstāvjiem Veselības ministre Baiba Rozentāle nebija gatava no amata atstādināt BKUS valdes priekšsēdētāju Dzintaru Mozgi. Ministre norādīja, ka viņas rīcībā šobrīd nav faktu, kas liktu atstādināt Mozgi. Vien sacīja, ka vēlas ar kolēģi parunāt. «Panorāmā» plašāk stāstīs Laura Vonda.

http://ltvzinas.lv