Likums ir viena lieta, bet realitāte – pavisam cita. Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Alfs Vanags netic, ka visiem Krājbankas klientiem operatīvi, kā tagad tiek solīts, izmaksās krahu piedzīvojušajā bankā palikušo naudu. “Kur valsts ņems naudu, lai atdotu visiem Krājbankas klientiem?” jautā profesors, atgādinot, ka atmaksājamā nauda krietni pārsniedz nākošā gada budžetā konsolidējamo summu.

Ekonomiskās krīzes otrais vilnis jau ir sācies, atzīst „DNB Nord bankas” ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. Ja iepriekšējā krīze nāca no ASV, tad šobrīd – no Eiropas, tomēr pagaidām nav zināms, vai Eiropa tikai nedaudz pavilks vai arī pamatīgi paraus sev līdzi pārējo pasauli. Latvija pagaidām otro krīzes vilni īpaši neizjūt.

Valsts prezidents Valdis Zatlers sniedz interviju Latvijas Radio žurnālistei Inai Strazdiņai pēc Lisabonā notiekošā NATO samita. Valsts prezidents atbild uz jautājumiem par NATO samita ietvaros pārrunāto, Latvijas krīzes pārvarēšanas pieredzi un tikšanos ar Lielbritānijas premjerministru.

Būtu jau skaisti, ja līdz ar jaunajiem, ievēlētajiem deputātiem pie tautas atnāktu, ja tā varētu izteikties, arī jauna, silta un daudzsološa ekonomika. Nē, šai jomā tās lietas tik vienkārši nenotiek, un uzņēmējdarbības jomā daudzi joprojām funktierē, kā optimizēt esošo biznesu, samazināt izdevumus, bet nesamazināt funkcionēt spēju. Nākotnes Parks turpina vienā no iepriekšējiem raidījumiem aizsākot “Krīzes laika mācību” sižetu sēriju. Šoreiz teorētiski padomi un ieteikumi, kā uzņēmumam rīkoties ar savu esošo datortehniku, kas sāk uzprasīties uz nomaiņu.

Kā tad mainījušie cilvēki ienākumi šajā laikā, ko sauc par krīzi, un to varētu skaitīt no 2008.gada 1.ceturkšņa, kas bija pirmais recesijas ceturksnis. Šajā laikā lielākā iedzīvotāju grupai, kas strādā privātajā sektorā, vidēji reālie ienākumi ir samazinājušies par 8%. Tas, protams, ir nepatīkami, bet tā nav katastrofa. Stāsta DnB NORD bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

Ceturtdiena zivju diena? Tā bija Padomju savienībā, un ar zivīm centās aizstāt gaļas deficītu. Šobrīd daži zinātnieki uzskata, ka drīz vien mēs zivis galdā nevarēsim likt, jo to vienkārši nebūs. Cik pamatots ir šāds uztraukums?

Kādu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību atstās lielais emigrējušo cilvēku skaits? Fragments no no LTV1 raidījuma “Naudas zīmes” (13.04.2010.)

Ekonomiskā krīze un bezdarbs saasinājis prostitūcijas problēmu valstī un eksperti, kas piektdien pulcējās diskusijai par prostitūciju Latvijā secināja, ka patlaban Latvijā prostitūcija gandrīz pilnībā netiek nekontrolēta. Tas nozīmē ne tikai to, ka šie cilvēki ir neaizsargāti, bet arī to, ka valsts budžetā nodokļos nenonāk nekas no 60 līdz 100 miljoniem latu, ko, pēc ekspertu aplēsēm, gadā ienes prostitūcija. Patlaban ministru kabineta noteikumi nosaka vien to, ka šos pakalpojumus drīkst sniegt persona, kas ir pilngadīga.

LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes studiju nodaļas asoc. prof. Andris Runcis stāsta, kādām profesijām Latvijā ir nākotne?