Aktīvi notiekot politiskās konsolidācijas procesam un sākoties priekšvēlēšanu sacensībām, 27.maija publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā?” eksperti vērtēja politikā notiekošos procesus. Viņu secinājumi bija gana stingri, sākot ar ideoloģijas un piedāvājuma trūkumu, beidzot ar to, ka pašlaik notiek taustīšanās process, jo partijas vairs nemaz nesaprot, kas ir viņu elektorāts un mērķauditorijas.

Vakar Saeima ārlietu ministra amatā apstiprināja Aivi Roni, savukārt par pārējo vakanto posteņu kandidātiem partijas joprojām nav vienojušās. 28.aprīļa publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā? politiķi sprieda, vai citus jaunos ministrus jāturpina meklēt, vai arī meklējumi jāpārtrauc un darbi jāturpina pienākumu izpildītājiem. Ne tikai starp pozīciju un opozīciju atklājās domstarpības pārmetumi skanēja arī starp koalīcijas partijām.

Partiju pārstāvji 21.aprīļa publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā? (KNL) centās skaidrot, kāpēc Saeimas deputāti balsojumā pirms nedēļas nobalsoja pret ģenerālprokurora Jāņa Maizīša ievēlēšanu amatā uz trešo termiņu, lai gan pirms un arī pēc balsojuma vairākums deputātu apgalvoja, ka ir par ģenerālprokurora pārvēlēšanu. Izrādījās, par 10 gadus strādājušu ģenerālprokuroru deputātiem nepieciešams vākt informāciju līdz pēdējai minūtei, partijas vadītāji ir iesaistīti „netaisnīgā procesā un vainīgi pie neatbilstošām atbildēm ir paši jautātāji.

Pirms gaidāmā Saeimas balsojuma par ģenerālprokurora Jāņa Maizīša apstiprināšanu šai amatā uz vēl vienu termiņu 14.aprīļa publisko debašu „Kas notiek Latvijā? studijā uzstādījumus turpmākajam darbam atklāja gan J.Maizītis, gan Saeimas lielāko frakciju pārstāvji. J.Maizīša pamatuzstādījums bija turpināt iesākto, savukārt politiķi atzina, ka arvien ir palikuši jautājumi un gribētos no kandidāta sagaidīt vīziju par darāmo.

17.marta publisko debašu „Kas notiek Latvijā? studijā bija visu līdzšinējās koalīcijas partiju politiķi, kas vērtēja Tautas partijas (TP) rīcības formu, pieprasot premjeram Valdim Dombrovskim (Jaunais laiks) slēgt vienošanos un raidījumā dienā izlemjot valdību pamest.

Saeimas pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā jau iepriekš ir raisījuši un arī 10.marta publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā? izraisīja asas debates starp grozījumu atbalstītājiem un kritiķiem. Šobrīd vēl nav zināms, vai Valsts prezidents izsludinās grozījumus, kas atvieglo investoru iespējas Latvijā iegūt termiņuzturēšanās atļauju, un raidījumā izskanēja ieteikumi rīcībai un argumentācija par dažādiem aspektiem gan ieguvumiem ekonomikai, gan investīciju sliekšņiem, gan konkrētām normām.

3.marta publisko debašu „Kas notiek Latvijā? dalībniekiem bija pretēji viedokļi par to, kādiem jābūt nodokļu sistēmas izmaiņu pamatprincipiem un ko īsti šobrīd ietver Finanšu ministrijas (FM) sagatavotais Nodokļu un nodevu sistēmas attīstības pamatnostādņu projekts. Atšķirīgi bija dalībnieku viedokļi gan par to, vai kopējais nodokļu slogs Latvijā ir vai nav jāpalielina, gan par to, vai ar paredzētajām izmaiņām tiks mazināta sabiedrības nevienlīdzība, gan par izmaiņu ietekmi uz ekonomikas stimulēšanu.

Ir pagājis vairāk nekā mēnesis, kopš Saeima pilnvaroja valdību aizņemties un pieņēma finanšu ministra ziņojumu par valdības pozīciju, gatavojot jaunos vienošanās dokumentus ar Starptautisko Valūtas fondu un Eiropas Savienību (ES).

Papildu saprašanās memorands ar ES nu ir stājies spēkā un publiskots, bet būtiskie Latvijas solījumi aizdevējiem bija zināmi jau kopš finanšu ministra ziņojuma. Dalībnieki 24.februāra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā? centās pamatot, vai mēneša laikā ir noticis pietiekams darbs pie solītā izpildes, un vairāk argumentu bija tiem, kuri kritizēja nedarīšanu.

17.februāra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā? izskanēja daudz jaunas informācijas par „caurumu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), kura dēļ tika lejupielādēti apjomīgi dati. Lai gan iepriekš VID ziņoja, ka informācija par programmatūras kļūdu tā rīcībā nonāca 4.februārī, kad arī tika informēta Valsts policija, debatēs VID ģenerāldirektora vietas izpildītāja Nelija Jezdakova minēja citu datumu 11.janvāri.

Andris Šķēle, kurš rudenī līdz ar kļūšanu par Tautas partijas (TP) priekšsēdētāju atgriezās aktīvajā politikā, pretendē uz varu arī turpmāk, tāpēc 27.janvāra publiskajās debatēs „Kas notiek Latvijā? tika izvaicāts par pagātnes darbiem un mācībām.